Man telefons ir nodots labošanā, jūtos jocīgi, jo viņā bija daļa no manis. Katru ātro domu, katru sajūtu un ideju pierakstīju tur, bet tagad viņš ir pie svešiem cilvēkiem, jūtos mazliet kaila un izģērbta.
Bet ne par to ir runa... Šoreiz stāsts ir par telefonu, kurš man tagad ir lietošanā. Vecs telefons, nav nekad īsti bijis mans, tikai uz kādu laiku palietots.
Par šo telefonu izbailes jau radīja pirmais fakts pie ieslēgšanas- fona attēls. Sen neredzēta seja, seja kuru es tik ļoti pazīstu, bet viņas diemžēl vairs nekur nav. Protams, tas viss tiek ātri nomainīts, jo skatīties tajā ir tā pat kā skatīties melnajā pekles caurumā.
Nākamais pārsteigums ir telefona signāls! Šis jau ir kaut kas iepriecinošāks, jo skan Je m' appelle Funny bier
Un tad pēkšņi nāk lielais BUMS. Lasot jaunos SMS uzgāju netīši vecajiem. Vecie SMS ar tekstiem, kuri tagad visu apsverot un izsverot liekas meli jau tajā laikā. Vairs nav tas cilvēks, kurš darīja visu, lai sasniegtu savus mērķus, vairs nav tā princesīte kurai katru dienu pienāca kāda ziņa, tas nekas, ka viņas ne ar ko nemainījās un tika rakstīts viens un tas pats jau pāris gadu ieviešot ikdienas rutīnu un stagnāciju, kā arī nav vairs viņš un nav vairs viņas, kuri rakstītu to maģisko frāzi- Mīlu tevi. Pasaule tos ir pazaudējusi, bet vietā dodot citus, kuri to saka ar mirdzumu acīs.
Gaidu, kad atkal tikšu pie SAVA telefona, kurā nav ne miņas no pagātnes, jo tai nav vietas manā tagadnē un nākotnē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru