Ir cilvēki, kuri citus vērtē pēc skaitļiem, skaitļi, kuri pēc viņu domām izsaka tik ļoti daudz, bet realitātē priekš manis tie ir samērā mazsvarīgi. Bieži, iepazīstoties tu vēlies uzzināt pēc iespējas vairāk par otru. Nenoliegšu, ka es tā nedaru, bet tai vietā lai es jautātu cik viņam ir gadu, es ieskatos viņam acīs un meklēju tajās mirdzumu. Svarīgāk par dzimšanas gadu ir viņa acu smaids un dziļums. Tai vietā lai es jautātu cik tev ir brāļi vai māsu, es ieklausos viņa balsī un vibrācijās, ko tā rada, kas bieži dod vairāk informācijas nekā pliki fakti. Tai vietā lai jautātu kur tu strādā es ieskatos viņa smaidā, kas atspoguļo dvēseli. Tai vietā lai es jautātu vai tev ir vai nav mašīna, es ļauju viņam mazliet par sevi parūpēties tādejādi izjūtot to spēku un drošību, kas viņā mīt!
Un tai vietā, lai es mācītos vai strādātu, es tikai ar muļķīgu smaidu uz lūpām un acīs, vēršos tukšumā, jo acu priekšā mīt tava maigā seja, kura pauž daudz vairāk informācijas nekā pliki skaitļi. Ceru, ka ir tikai 121 diena, kad varēšu vērsties atkal šajā sejā, tad no tās kādu laiku nenovērties, bet viss mēdz būt daudz sarežģītāk. Līdz tam man ir darbs ar sevi. Šis laiks, šie četri mēneši, šī 121 diena ir paredzēta priekš manis. Lai es izprastu sevi, savas vēlmes, vajadzības un kaprīzes kā arī lai es sakārtotu un attīrītu savu prātu no visām negācijām un dusmām, kuras mēdz šad un tad tajā iezagties.
Priekšā ir darbs man ar sevi, lai atgriežoties es varētu būt tīra kā dūna, bet ar pieredzi, kas pārspēj līdzšinējo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru