Ir agrs 23. decembris. Neapturami tuvojas Ziemassvētki, līdz ar to, arī mana vārda diena. Pašai par lielu brīnumu es viņu negaidu, nemāku izskaidrot kamdēļ, bet negaidu. Laikam jau tamdēļ, ka beidzot sāku apzinos, ka es viņu nesvinēšu, jo nekad arī neesmu svinējusi, lai gan vienmēr ir gribējies. Nekad pie manis vārda dienā neierodas neaicinātie viesi, jo nu kurš tad spers kāju ārā no mājas Ziemassvētku vakarā, labi ja atceras mani apsveikt ne tikai Ziemassvētkos, bet arī šajā, tikai manā dienā.
Ir nosvinētas 19. vārda dienas, un ziniet ko, nekad viņas nav bijušas foršas. Kā jau ikgadējā tradīcija ir izveidojusies tāda, ka vienmēr manā ģimenē 24. decembrī valda lieli trači un ķīviņi, pat tik lieli, ka nosolos neiet lejā pie svētku galda :) Bet tam visam ir viens ļoti vienkāršs izskaidrojums- visi tik ļoti grib lai šie svētki būtu izdevušies, ka tracina jebkurš sīkākais nieciņš, kas liecinātu par to, ka tie tādi varētu nebūt. Tā nu mēs te dzīvojam, bet lai kas arī nebūtu Ziemassvētku vakars tiek pavadīts pie galda pārēdoties, noskaitot pa pantiņam un notriecot pa asarai laimes.
Tad nu, šogad ļoti cītīgi es esmu pretojusies savai vārda diena, ja godīgi, pat nepamanīju, ka tā jau pienākusi, tikai brālītis atgādināja. Bet ko nu tur, rītvakars būs tāds pats vakars kā visi citi. Ziemassvētku brīnumu ļoti gaidu, bet īsti neticu, jo nekad nav atnācis, varbūt šo reizi tas apciemos arī mani? Lai gan, šogad svētkos vēlos tikai pēc iespējas ātrāk satikt savu māsu ( kas varētu jau notikt pēc kādām 24h juuuhuuu ) un mans brīnums būtu, ja brālis ar savu ģimeni atbrauktu ciemos pie mums, bet... kā jau teicu, brīnumu gaidu, bet īsti neticu!
Ir 23. decembris, un vēl nekas nav gatavs Ziemassvētkiem. Jāuzraksta pēdējais eksāmens 2010. gadā un jāsāk domāt ko sataisīt maniem mīļajiem.
Un vēl, laikam būs manas dižās vārda dienas svinības šo pēcpusdien kopā ar mega aizņemto, strādīgo rūķi- Elgitu! Ceru viņu beidzot satikt un iemalkot pa karstvīna krūzei! Bet jā, nekas cits nav ieplānots, un tā laikam būs vēl turpmāko laiku, jo nu, ko lai saka, nekas nav diži tizlāks par vārda dienu Ziemassvētkos. Un ne reizi to neesmu svinējus īstajā dienā, pat ne ar Viņu, nekad neesmu svinējusi un nu vairs arī nekad nesvinēšu. Visus iepriekšējos gadus tikai saprotoši māju ar galvu, sacīdama:"Jā, protams, es tevi saprotu!", bet vai tā bija? Kaut kur dziļi sirdī vienmēr vēlējos arī šo īpašo dienu, un jā, lai kā gribētos noliegt, viņa man ir īpaša, pavadīt kopā ar Viņu, bet nu ko tur vairs :)
Ko lai saku, priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu un šī pasaule ir sasodīti skaista, līdz ar to, mēģināt saskatīt visus tās dāvātos brīnumus jums apkārt!
Un jā, drīz būs māsa mājās, līdz ar to varēšu atkal izpildīt kārtējo svētdienas rituālu kopīgi ar viņu, lai nedēļa būtu smaidu piepildītāka un jaukāka :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru