Ir agrs 23. decembris. Neapturami tuvojas Ziemassvētki, līdz ar to, arī mana vārda diena. Pašai par lielu brīnumu es viņu negaidu, nemāku izskaidrot kamdēļ, bet negaidu. Laikam jau tamdēļ, ka beidzot sāku apzinos, ka es viņu nesvinēšu, jo nekad arī neesmu svinējusi, lai gan vienmēr ir gribējies. Nekad pie manis vārda dienā neierodas neaicinātie viesi, jo nu kurš tad spers kāju ārā no mājas Ziemassvētku vakarā, labi ja atceras mani apsveikt ne tikai Ziemassvētkos, bet arī šajā, tikai manā dienā.
ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris
trešdiena, 2010. gada 22. decembris
Kā vējš noplīvoja
Un tā viņš iedrāzās tik priecīgs par labi noliktajiem eksāmeniem,ka nemaz nepamanīja ka paliku raudādama, jo nesatikšu viņu vismaz pusgadu. Un tā viņš tūlīt aizdrāzīsies atpakaļ uz Liepāju, bet es palikšu te, ar pieraduma sajūtu, ka viņš katru dienu ir šeit, man blakus. Lielais brālis kurš mani aizstāv visu laiku, kurš ir tik pat traks un pastulbs kā es, bet tas ir tieši tas, kas viņu padara tik superforšu!!!
pirmdiena, 2010. gada 20. decembris
Seja
Sēžu un skatos, man priekšā pilnīgi sveša seja, lai gan pirms mirkļa atpazinu to labāk par savējo. Vai kas maz ir saglabājies no iepriekšējās sejas, vai drīzāk iepriekšējās maskas, kas bija tik ilgi pie tās pieaugusi?
trešdiena, 2010. gada 15. decembris
Sekunde
Un ir sācies jauns mēnesis, jauna diena, jauna nakts vai vienkārši- jauna sekunde. Sekunde, kurai mijoties ar nākamo ir uz mirkli tik nozīmīga daļa, bet sākoties jaunajai vai kāds atceras veco? Vai kāds papēta kur tā izzuda, kur palika viņas čaula vai kur palika viņas vienīgais sitiens?
Abonēt:
Ziņas (Atom)