ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

Katras sapnis?

Katras mātes sapnis ir, lai meitai būtu pielūdzējs, kas viņu dievinātu, katrai meitenei ir sapnis, lai viņai ir pielūdzējs, kurš viņu mīlētu un apbrīnotu, bet, kas notiek tad, kad tāds uzrodas? Kas notiek tad, kad tavā priekšā sēž kāds jaunietis, kurš ar tik izmisušām acīm skatās tevī un jau pēc otrās tikšanās reizes atzīstas visās savās spēcīgākajās jūtās, kuras vēlējies jau izpaust pirmajā reizē, jo esot kāda maģija, kuru viņš nevarot apturēt?



Kas notiek tad? Ko darīt un kur likties? Kur skatīties? Vai acīs, kuras pirms brīža bija tik drošas un varenas, bet tagad tik lūdzošas un apjukušas? Vai novērsties ar cerību, ka neviens nepamanīs tavās acīs prieku par izteiktajiem komplimentiem, kā arī apmulsumu, kas rodas no neziņas par turpmāko rīcību? Tie retie vārdi un smiekli, kas izlaužas pār manām lūpām ir tikai kā tāds aizsargs, tām sajūtām, kas sāk nobriest manī, jo pēc daudzajiem lūdzieniem, lai es pamēģinu viņu saprast un iztēloties sevi viņa vietā- es to daru, ar katru minūti ar vien spilgtāk un spilgtāk. Košākās krāsās krāsojas viss tas, visas tās emocijas, kuras jau biju nolikusi uz plauktiņa, lai vairs nepaceltu un apputētu tās lēnām. Emocijas, kā ir būt trakai pēc kāda viņu pat nepazīstot, kā ir iet garām vēloties iegriezties, kā ir sapņot, cerēt un meklēt katru mazāko sīkumiņu, lai atrastu iemeslu uzrunāt viņu.
Uz jautājumiem loģiski atbildēt vairs nav iespējams, jo galvā atkal un atkal aizpeld kāds mistisks tēls, jā mistisks, jo nevēlos viņu saukt par reālu, vismaz pagaidām nē. Bet, vai tas nav vissliktākais ko var izdarīt otram, uzreiz visu tīri un gaši nepasakot? Tikai izlokoties kā nu vien māk, jo vai tas nebija tieši tas, kas mani pašu vēl tik nesen dzina izmisumā? Šie viltus teikumi, mājieni un cerības... Ko tad darīt? Kuram nepatīk ka viņu aplido un apbrīno? Bet cik ilgi un cik tālu? Katram ir sirds, sirds, kura jūt un sitas kā negudra. Katram ir cerības un vēlmes, kuras alkst piepildīt. Bet te ir Ieva, Ieva kura klausa visu norādījumiem un izbauda mirkli ķircinot citus, pat neapjaušot cik tas ir sāpīgi kādam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru