trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Kā vējš noplīvoja

Un tā viņš iedrāzās tik priecīgs par labi noliktajiem eksāmeniem,ka nemaz nepamanīja ka paliku raudādama, jo nesatikšu viņu vismaz pusgadu. Un tā viņš tūlīt aizdrāzīsies atpakaļ uz Liepāju, bet es palikšu te, ar pieraduma sajūtu, ka viņš katru dienu ir šeit, man blakus. Lielais brālis kurš mani aizstāv visu laiku, kurš ir tik pat traks un pastulbs kā es, bet tas ir tieši tas, kas viņu padara tik superforšu!!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru