Gribas pacelties gaisaa un, lidojot visiem paari kaa baltai kaijai, izkliegt to, ka es esmu beidzot briiva !!! Briivaaa !!!! Skaņa, kad izkliedzu savu briiviibu no sevis laukaa, ir taada pati kaa vaarnas liegaa kjeerkshana «kraaa, kraaa » tikai shoreiz es saku « briivaa, briivaa » !
Shodien taada sajuuta radaas. Beidzot sajuta, ka tieshaam esmu atbriivojusies no kaut kaa, kas mani neatstaaja paaris meeneshus, liidz ar to, varbuut kaut kaadaa veidaa bremzeejot manu shii briza attistiibu.
Peec ilgaam paardomaam, neapslaapeejamaam alkaam, tad atkal negribeeshanas un nezinas, beidzot saneemos un aizsuutiiju vinam veestuli. Nekas jau dizsh nebija, vien paaris rindinas un dizhu jeegu tajaa visaa nesaskatu, jo atbildi jau nojaushu, bet tomeer, saneemos un uzrakstiiju, kaa arii piespiedu to magisko pogu “suutiit”, taa luuk. Lieta dariita, atpakal neko vairs neatnemsi, bet es nemaz to neveelos, jo jau peec mirkla, ceriibu un uztraukuma vietaa paraadiijaas viens liels atvieglojums un apzina, ka tas viss beidzot ir beidzies! Jauki! Protams, nevar jau gluzhi viss mainiities par 100%, liidz ar to, ik pa briidim ieeju dizhajaa portaalaa draugiem.lv, lai paarbaudiitu vai nav atbildes, kuras, protams, veel nav, bet tas ir savaadaak nekaa ieprieksh, jo jau zinu atbildi, ja taada vispaar buus!
Taa nu es sievieshu dienaa pieliku punktu kaut kaadai sevis maaniishanai un mociishanai! Un jaa, neesmu saneemusi nevienu apsveikumu no viirieshiem shajaa dienta. Latvijas telefons nopiiksteeja vien paaris reizes, kad pienaaca sveicieni no manas supermammiites un mazaa afrodiizija! Bet ziniet ko? Man vienalga, jo tas nav man vajadziigs. Mana lielaakaa daavana ir shii vide, kur pashlaik atrodos, mana superiigaa gimene, kura ir mans lielaakais draugs, un mani draugi, kuri ir mana gimene. Vini kopaa mani atbalsta, pilnveido un papildina, liidz ar to paskatos no augshas uz leju un pasaku vienu lielu “HA”, es esmu sheit pati ar sevi un tas ir galvenais!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru